Mākslinieki, radošo nozaru pārstāvji, kultūras iestāžu darbinieki un citi interesenti aicināti piedalīties Vidzemes Mākslinieku dienu ievada pasākumā “Klimata pārbaude” sestdien, 18. janvārī plkst. 11.00-16.00 Cēsu Izstāžu namā (Pils laukums 3).

𝐏𝐑𝐎𝐆𝐑𝐀𝐌𝐌𝐀:
11.00-11.15
Pasākuma atklāšana
11.15-12.00
Lekcija “Vidzemes Mākslinieku dienas – pārmaiņu liecinieks” (Mg. art. Māra Lāss)
12.00-12.15
Kafijas pauze
12.15-13.45
Lekcija “Mākslinieka kā radošā starpnieka loma. Kā to atpazīt un novērtēt?” (Dr. oec. Ieva Zemīte)
Nodarbība “CHARTER prasmju pašnovērtējuma rīks radošo nozaru un kultūras mantojuma darbiniekiem” (Mg. art. Māra Lāss)
13.45-14.00
Kafijas pauze
14.00-15.30
Paneļdiskusija “Paaudžu konflikts mākslas nozarē mūsdienās” (Diskusijas vadītājs Dr. Klāvs Sedlenieks, dalībnieki: māksliniece, scenogrāfe Madara Mela, Cēsu muzeja direktore Ināra Bula, māksliniece, gleznotāja Alise Gaile un citi.) Pēc paneļdiskusijas atvērtā diskusija ar auditoriju.
15.30-16.00 Noslēgums, dienas kopsavilkums, iespēja apskatīties izstādes.
*Pasākuma programmā iespējamas nelielas izmaiņas.

Interesentus aicinām apstiprināt savu dalību pasākumā. (e-pasts: [email protected]; Tel. 25605309).

Astoru Pjacollu un Eduardo Roviru pieņemts uzskatīt par diviem galvenajiem tango avangarda celmlaužiem. Izskanējuši apgalvojumi, ka starp abiem pastāvējusi zināma sāncensība, un vēl joprojām tiek lauzti šķēpi par to, kurš no abiem pirmais modernizējis tango.

Divdesmitā gadsimta 50. gados gan vienu, gan otru komponistu sāka garlaikot tradicionālā tango žanra monotonās formulas, kas vienmēr atkārtojas; viņi vēlējās aizvest tango līdz galējībai.Modernā tango tapšanā stūrakmeni 1955. gadā ielika Pjacolla ar savu oktetu Bueonos Aires. Nākamajā gadā Rovira savukārt pievienojās oktetam La Plata, kura vadītājs bija bandoneonists Omars Rufino Lupi,bet  Rovira oktetā spēlēja bandoneonu un rakstīja aranžējumus.

Cēsīs dzirdēsim programmu, kas tapusi pateicoties tam, ka izdevies no jauna atgūt gan virkni okteta Buenos Aires skaņdarbu (notis savulaik sadedzinājis pats Pjacolla), gan okteta La Plata kompozīcijas (tās daļēji gāja bojā plūdu laikā). Tieši muzicējot kopā ar šiem ansambļiem, abi galvenie varoņi pirmo reizi mēģināja pētīt tango tālākās robežas.

Beļģijā rezidējošais ansamblis SONICO klausītājiem piedāvās plašu skatījumu uz žanru, iepazīstinot ar abu par modernā tango aizsācēju – Astora Pjacollas un Eduardo Roviras kompozīcijām. Te vienkopus iekļauta abu minēto oktetu temperamentīgā mūzika, kas iemieso Tango Nuevo pirmsākumus un aicina izjust karstasinīgos argentīniešu ritmus!

Koncerts vienā daļā bez pārtraukuma.

Aptuvenais pasākuma ilgums ~ 1h 30min

Imanta Kalniņa dziesmu programma koncertā “Sapnis par baltu kuģi”, 18. janvārī plkst. 17.00 Zaubes Kultūras namā.

Līga Priede – balss.
Andrejs Grimms – ģitāra.

Ieeja: 3 EUR.

Sestdien, 18. janvārī, plkst. 18.00 – 23.00 Skujenes Tautas namā norisināsies Terra festivāla “Portal” pasākums.

Skujene iekrāsojas gaismās kopā ar Terra festivālu!

Iepazīstieties ar Terras festivālu:

Jau nākamajā vasarā Skujenē virmos un (uz)mirdzēs “Terra festivāls”, ar dažāda mūzikas žanru skatuvēm, kur uzstāsies mūziķi no visas pasaules, būs iespējams apmeklēt meistarklases un klausīties lekcijas, iepirkties tirdziņā un piedzīvot vēl daudzas un dažādas mākslinieciskas aktivitātes.

Kā iepazīšanās pasākumu, Terra festivāls sniegs nelielu ieskatu tajā, ko Terra festivāls un tā komanda ir spējīga radīt: iepriekš neredzētas projekcijas kopā ar Ambient un Psytrance mūziku, ko spēlēs DJ Spunion, DJ Mawoods un DJ Symmetric Vision. Ar videoprojekcijām uzstāsies VJ Bear from Void un VJ Symmetric Vision

Projekcijas būs redzamas gan iekštelpās, gan ārpus telpām. Būs iespēja sasildīties un iedzert tēju ārā, un ja būs nepieciešams iestiprināties ar ēdienu un dzirdēt mūziku iekštelpās.

Biļetes cena: 5 EUR (tajā nav iekļauts ēdiens, tas būs iespējams iegādāties par atsevišķu samaksu).

Biļetes iepriekšpārdošanā iespējams iegādāties šeit.

Sestdien, 18. janvārī, plkst. 19.00 Amatas Kultūras namā (Ģikšos) norisināsies 16. starptautiskā Ģikšu danču nakts.

Danču nakti skanēs dzīvā mūzika visu nakti. Vakara gaitā uzstāsies muzikantu grupas no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Ukrainas un Somijas.

Ieeja par ziedojumiem, kas tiks nodoti Ukrainas atbalstam.

Pašu cienastam – pašu sarūpēti groziņi.

Ņujorkas māksliniece Gerda Roze ir dzimusi Rīgā, Latvijā, un ASV ieradās pēc Otrā pasaules kara. Gleznotāja un grafiķe, viņa ieguva bakalaura grādu Kolumbijas Universitātē un studēja mākslas vēsturi Ņujorkas Universitātē. Viņas oficiālā mākslas izglītība sākās Mākslas studentu līgā Ņujorkā. Patstāvīgi viņa ir studējusi glezniecību Čelsijas Mākslas koledžā Londonā, Anglijā, un grafiku kopā ar Pratu – Scoula Internacionale di Graphica Venēcijā, Itālijā. 

Izstāde tiks atklāta 18. janvārī plkst. 16.00.

Ludvigs van BĒTHOVENS “Svinīgā mesa” Remažorā (Missa solemnis)

Ar Ludviga van Bēthovena Svinīgo mesu – tās grandiozitāti un krāšņumu, atklāsim gadu, kurā, turot publiski pausto solījumu par Eiropas kultūras galvaspilsētai 2027. gadam sagatavotās kultūras programmas īstenošanu, Cēsis iemirdzēsies kā Latvijas kultūras galvaspilsēta.

Bēthovena Missa solemnis ierindojama pie komponista radošā pilnbrieda kompozīcijām. Partitūras ievadā autors rakstījis: “No sirds lai tālāk tā iet uz sirdi.” Komponista dotie ceļavārdi sniedz atslēgu tai neaptveramajai, godbijiību raisošajai dziļuma dimensijai, kas dveš no šī varenā opusa taktīm. Te Bēthovens meklējis jaunus ceļus kanoniskā teksta realizācijā, un daudi atzīst: viņa darbs pietuvojas un pat pārspēj izcilāko priekšgājēju veikumus, apvienojot bēthovenisko uzdrīkstēšanos ar mūzikas izteiksmes līdzekļu un teksta nevainojamu saplūsmi.

Britu muzikologs Donalds Tavejs 20. gs. pirmajā pusē rakstīja: „Pat Bahs un Hendelis nav spējuši atklāt izcilāku telpas un skanējuma izjūtu. Neviena kora kompozīcija līdz tam nebija tik tuvu pietuvojusies dažiem piemistiem noslēpumiem, kas iešifrēti Palestrīnas stilā. Un neviena kora, un neviena orķestra kompozīcija ne pirms, ne pēc tam nepārspēj to aizgrābjošo neatkārtojamības izjūtu, kura te piemīt ik akordam, ikkatrai dubulttercai vai disonansei.”

Koncerts vienā daļā bez pārtraukuma.

Aptuvenais pasākuma ilgums ~1 h 20min

Plkst. 11.00 – plkst. 19.30 aicinām piedalīties Artwalk Cēsis – pastaigā pa Cēsu galerijām, mākslinieku darbnīcām un citiem objektiem.

Kartē iezīmēti 15 apskates objekti, kas atrodas gleznainajā vecpilsētā un tās apkārtnē ar pilīm un baznīcas torni.

Karte pieejama ŠEIT.
Apskates vietu apraksti pieejami ŠEIT.

“ArtWalk” ir starptautiska tradīcija, kurā galeriju rajoni publicē pastaigu karti. Šis kartes izdevums ir veltīts Latvijas kultūras galvaspilsētas atklāšanai 2025. gada 18. janvārī.

Sestdien, 18. janvārī, Vecpiebalgā norisināsies pasākums ”Laiks, kad satiekas zvaigznes…”.

Plkst. 18.00 Vecpiebalgas viesistabā “Cēsis – Latvijas Kultūras galvaspilsēta 2025″ atklāšana. Svinīgas uzrunas, zvanu ansambļa ”PRIMUS” priekšnesums, gaismas un mūzikas spēles. 

Plkst. 18.30 Vecpiebalgas Kultūras namā akcijas “Mirdzi, Vecpiebalga!” noslēguma vakars. Dalībnieku godināšana, zvanu ansambļa koncerta turpinājums un saviesīgas sarunas.

Sestdien, 18. janvārī, krāšņi ieskandināsim Latvijas kultūras galvaspilsētas gadu, kas būs daudziem vietējā un nacionālā mēroga notikumiem piepildīts.

Plkst. 19.30, pulcēsimies Vienības laukumā uz bezmaksas “Cēsis 2025” atklāšanas pasākumu “Gaismas aicinājums”.
Tajā piedzīvosim iespaidīgu mākslas un gaismas savienību, kas simbolizē kopību, jaunu un gaišu lapaspusi Cēsu novada kultūrā. Laukumu izgaismos unikāla gaismas instalācija, ko radījusi Kosmosa izziņas centra komanda sadarbībā ar mākslinieci Baibu Prinduli-Renci. Šī instalācija ikviena klātesošā atstāto novēlējumu pārvērtīs gaismā, sniedzot iespēju ikvienam būt daļai no šī notikuma.

Pasākuma muzikālo un māksliniecisko daļu piepildīs komponista un sitaminstrumentālista Riharda Zaļupes sniegums, īpašas dzejas performances Cēsu teātra aktieru izpildījumā, komponista Emīla Dārziņa skaņdarbu dziedājumi un laikmetīgās dejas priekšnesumi. To papildinās iespaidīgs gaismas šovs un citi pārsteigumi.

Vakars turpināsies dinamiskā un enerģiskā noskaņā – 4LIVE Project, DJ [Ex] da Bass un Linda Samsonova rūpēsies par grandiozu reiva ballīti.

Pēc tās visi interesenti aicināti uz Mākslas telpu “Mala”, kur notiks neformāla pasākuma noslēguma ballīte.

———-

Turot publiski pausto solījumu par Eiropas kultūras galvaspilsētai 2027. gadam sagatavotās kultūras programmas īstenošanu, Cēsis 2025. gadā iemirdzēsies kā Latvijas kultūras galvaspilsēta.

Pilnāku informāciju par kultūras galvaspilsētas gada atklāšanas dienu un gadu kopumā atradīsiet mājaslapā cesis2025.lv.

Cēsis 2025 procesa lieldraugi: AS “Cēsu alus”, Signet Bank. Atbalstītājs: SIA “Venden”. Informatīvie atbalstītāji: izdevniecība “Santa”, žurnāls “Baltic Outlook”.