Svinot latviešu grāmatniecības piecsimtgadi, Latvijas Bibliotēku nedēļu un akcentējot Cēsis kā Latvijas kultūras galvaspilsētu, bibliotēkas kolektīvs atjauno ilggadējo tradīciju un aicina apmeklētājus uz “Bibliotēku pusNakti” 25. aprīlī.
Nedaudz ielūkojoties vēsturē, atgādinām, ka 2009. gada aprīlī Cēsu Centrālā bibliotēka bija pirmā bibliotēka Latvijā, kas aizsāka plašo un daudzveidīgo pasākumu “Bibliotēku nakts”, gūstot ievērojamu sabiedrības atsaucību un piesaistot apmeklētājus no visa Cēsu reģiona. Šis pasākums kļuva par bibliotēkas radošuma un atpazīstamības simbolu un tika rīkots līdz pat 2015. gadam, kad tas pēdējo reizi notika neilgi pēc rekonstruētās ēkas atklāšanas, prezentējot bibliotēkas piedāvāto pakalpojumu daudzveidību un pasākumu klāstu visai ģimenei.
Arī šogad pasākuma dienā bibliotēkas durvis būs atvērtas apmeklētājiem līdz pusnaktij!
Pasākumu programma*
Orientēšanās bibliotēkā – bibliotēkas telpu un krājuma iepazīšana
Izlaušanās spēle “Dzejas detektīvs” bibliotēkas pagrabstāvā. Spēle komandām (līdz 6 personām). Iepriekšēja pieteikšanās bibliotēkā klātienē vai zvanot uz tālr. nr. 20236342
No plkst. 16.00
Radošās darbnīcas dažāda vecuma auditorijai
Plkst. 17.00
Tikšanās ar literāti Leldi Jauju. Saruna par prozas grāmatu bērniem “Tās ir tikai superspējas” (2023), par ko viņa 2024. gadā nominēta Jāņa Baltvilka balvai
Plkst. 18.00
Tikšanās ar bijušo iekšlietu ministri, uzņēmēju un grāmatu autori Lindu Mūrnieci. Saruna par grāmatu “Meitene ar pistoli uz jumta” (2024)
Plkst. 19.00
Tikšanās ar improvizācijas teātra pasniedzēju, aktieri un leļļu meistaru Kasparu Silavu. Saruna par aizraušanos ar leļļu tamborēšanu, iepazīšanās ar tamborētajiem monstriņiem – dažādu aizraujošu stāstu varoņiem
Plkst. 20.00
Cēsu Rotary kluba pārstāves Ilmas Zālītes stāstījums par projektu “Cēsu muižtaka” un izstrādāto maršruta karti “Apkārtgājiens gar Cēsu muižām”
Plkst. 20.30
Tikšanās ar publicistu, mūziķi, teologu, ceļotāju, grāmatu “Ielu muzikanta dienasgrāmata” (2017), “Trakā mugursomnieka negantie piedzīvojumi” (2023), “Viņpus nāvei” (2024) autoru Hariju Vagrantu
Koncertzālē “Cēsis” pasniegs prestižo Dejas balvu.
Koncertzālē “Cēsis” 29. aprīlī notiks prestižā Dejas balvas pasniegšanas ceremonija, kurā godināsim izcilākos sasniegumu dejas mākslā 2023. gadā un 2024. gadā. Dejas balva ir augstākais apbalvojums profesionālajā dejas mākslā. Reizi divos gados to piešķir baletā, laikmetīgajā dejā, skatuviskajā tautas dejā un mūsdienu dejās par sasniegumiem jauniestudējumu, uzvedumu un dejas notikumu radīšanā, kā arī pedagoģiskajā un pētnieciskajā darbā.
Šogad Mūža balvas dejas mākslā saņems horeogrāfe, dejotāja un dejas pedagoģe Gunta Bāliņa, kā arī horeogrāfe un pedagoģe Baiba Rasma Šteina. Ceremonijā tiks pasniegtas balvas 15 kategorijās, izceļot labākos jauniestudējumus, uzvedumus un dejas notikumus, kā arī pedagoģisko un pētniecisko darbu.
Dejas balvu rīko Latvijas Dejas informācijas centrs sadarbībā ar Kultūras ministriju un Cēsu novada pašvaldību. Cēsis 2025. gadā ir Latvijas kultūras galvaspilsēta, un šis pasākums ir viens no nozīmīgākajiem notikumiem šajā kontekstā.
Aicinām visus interesentus sekot līdzi šim nozīmīgajam notikumam un atbalstīt Latvijas dejas mākslas izcilākos pārstāvjus!
Pasākumu būs iespējams vērot arī tiešraidē portālā LSM.lv un REplay.lv, kā arī ierakstā kanālā LTV1.
Vairāk lasi: DEJAS BALVA
Ziedonis un pavasaris, pavasaris un Ziedonis. Dzeja, kas caurvij ikdienu, atklājot gan dzīves skaistumu, gan tās neizbēgamās skarbās realitātes, viegli un maigi, ieskandināsim maija sākumu un latviskumu koncertā “Nekā jau nepietrūkst” 30. aprīlī pl.19:00, koncertzālē “Cēsis”.
Koncertā piedalīsies: mūziķis Goran Gora ; Vidzemes kamerorķestris ; Cēsu Valsts ģimnāzijas jauniešu koris “Tomēr” un meiteņu koris “Volante” (diriģents Patriks Kārlis Stepe), jauktais ansamblis (vadītāja Anna Bartušēvica), JDK “Kande” (vadītājs Andis Kozaks). Cēsu 1.pamatskolas zēnu koris (vadītāja Ilze Grinfelde) un dažādi solisti.
Kopā saskatīsim un iemūžināsim mirkļa skaistumu, kā arī svinēsim fonds “Viegli” 15 gadu jubileju!
Pasākumu organizē: Cēsu Kultūras pārvalde sadarbībā ar Cēsu Valsts ģimnāziju un Imanta Ziedoņa fonds “Viegli” Ieeja: 7 EUR ; 5 EUR skolēniem, studentiem, pensionāriem un DRAUGA kartes īpašniekiem. Biļetes: www.bilesuparadize.lv un kasēs
No 25. maija līdz vēlam rudenim E. Veidenbauma muzejā “Kalāči” būs apskatāma mūsdienu mākslas izstāde “Atkalāčojums”
1995. gada maijā Eduarda Veidenbauma muzejā tika atklāta izstāde “Kalāčojums”. Tā bija viena no pirmajām laikmetīgās mākslas izstādēm, kas notika ārpus ierastajām izstāžu vietām un ārpus Rīgas. Mākslinieki tajā interpretēja Veidenbauma dzeju gleznās, instalācijās, performancēs un vides objektos, paplašinot un veidojot jaunu māksliniecisko izteiksmi, kurā apvienojās gan poētiska, gan konceptuāla pieeja. Izstādes mākslinieku vidū bija Ieva Iltnere, Aija Zariņa, Ēriks Božis, Kristaps Ģelzis, Anita Zabiļevska un citi; piedalījās arī dzejnieki un mūziķi.
Pēc trīsdesmit gadiem mēs pie tās atgriežamies, “Kalāčos” plānota izstāde – dialogs starp 1995. gada izstādes darbiem un šodien aktīvu mākslinieku un citu jomu radošo personību veikumu, muzeju, vidu un ainavu. Tajā piedalīsies šodien augstu novērtēti autori, kas darbojas ne vien mākslas, bet arī literatūras un mūzikas jomās, veidojot starpdisciplinārus projektus. Tā būs saruna par mākslas decentralizāciju, procesu, vietu, meklējot saskarsmes punktus ar Veidenbaumu, viņa radošo mantojumu, muzeju, mākslu, mentālo un gara dzīvi. Vai šodienas māksla un citi radošo jomu veikumi uzdod tādus pašus jautājumus kā pirms 30 gadiem, vai aktuāli kļuvuši citi?
Izstādei “Atkalāčojums” jaunus mākslas darbus veido Anda Lāce, Andris Breže, Andris Eglītis, Ēriks Božis, Haralds Matulis, Madara Gruntmane, grupa “Preiļu konceptuālisti” un Kristaps Ģelzis. Tiks eksponētas arī gleznas un instalācijas, kas tapa izstādei “Kalāčojums” 1995. gadā un kas joprojām atrodas muzejā: Miķeļa Fišera glezna “Sveiciens no elles”, Jāņa Mitrēvica glezna uz teļādas, Ojāra Pētersona instalācija “Dzejnieka oranžais laiks”, Anitas Zabiļevskas glezna “Venus von Milo”, Aijas Zariņas glezna “Putns”, Dzintars Zilgalvja divas gleznas bez nosaukuma, kā arī fragmenti no Sarmītes Māliņas instalācijas “Ed. Weidenbauma iela”. Kopā ar vēsturiskajiem darbiem tiks eksponētas Jāņa Deināta fotogrāfijas no 1995. gada izstādes tapšanas un atklāšanas.